balstīt
balstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
PiemēriBalstīt ēkas pamatu uz pāļiem.
1.1.Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
PiemēriBalstīt ievainoto.
1.2.Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
PiemēriBalstīt galvu rokās.
1.3.Sniegt (piem., morālu, materiālu) palīdzību.
PiemēriBalstīt vienam otru.
2.Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
PiemēriBalstīt priekšlikumu, nodomu.
2.1.Veidot, attīstīt, par pamatu ņemot (ko).
PiemēriUz vardarbību balstīts režīms.