nokapāt
nokapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Kapājot (1) atdalīt nost.
PiemēriNokapāt ledu no ietves.
2.Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
PiemēriNokapāt dadžus.
3.formā: trešā persona Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
PiemēriKrusa nokapājusi sējumus.