ārdīt
ārdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
PiemēriĀrdīt vecu mēteli.
- Ārdīt vecu mēteli.
- Ārdīt vīli.
1.1.Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
PiemēriĀrdīt cimdu, zeķi.
- Ārdīt cimdu, zeķi.
2.Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
PiemēriĀrdīt siena vālu.
- Ārdīt siena vālu.
Stabili vārdu savienojumiĀrdīt mēslus.
- Ārdīt mēslus — vienmērīgi izkliedēt mēslus uz lauka.
3.Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
PiemēriĀrdīt krāsni.
- Ārdīt krāsni.
- Ārdīt nost veco malkas šķūni.
- Bumbas ārda zemi.
- pārnestā nozīmē ..Pērkons un zibens Debešus ārda.
4.Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
PiemēriĀrdīt veselību.
- Ārdīt veselību.
5.Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
PiemēriĀrdīt laimi.
- Ārdīt laimi.
- Ārdīt ģimenes dzīvi, kolektīvu.