ārdīties
ārdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
2.sarunvaloda Nesavaldīgi un trokšņaini uzvesties.
PiemēriNeganti ārdīties.
2.1.Plosīties, arī trakot (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ārdījās pie ķēdes.
2.2.Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
PiemēriVīrietis pēkšņi sācis ārdīties – kliegt uz policistiem, necenzēti lamāties, draudēt, kā arī mēģināt ar rokām un kājām iesist policistiem.
3.formā: trešā persona Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
PiemēriNeganti ārdījās negaiss.