ārdīties
ārdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Refl. → ārdīt1; irt [2].
PiemēriSvārku vīle sākusi ārdīties vaļā.
- Svārku vīle sākusi ārdīties vaļā.
2.sarunvaloda Nesavaldīgi un trokšņaini uzvesties.
PiemēriNeganti ārdīties.
- Neganti ārdīties.
- Bērni ārdījās pa istabu.
- Hokeja fani ārdās tribīnēs.
2.1.Plosīties, arī trakot (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ārdījās pie ķēdes.
- Suns ārdījās pie ķēdes.
2.2.Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
PiemēriVīrietis pēkšņi sācis ārdīties – kliegt uz policistiem, necenzēti lamāties, draudēt, kā arī mēģināt ar rokām un kājām iesist policistiem.
- Vīrietis pēkšņi sācis ārdīties – kliegt uz policistiem, necenzēti lamāties, draudēt, kā arī mēģināt ar rokām un kājām iesist policistiem.
3.formā: trešā persona Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
PiemēriNeganti ārdījās negaiss.
- Neganti ārdījās negaiss.