ārdīt
ārdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
PiemēriĀrdīt vecu mēteli.
1.1.Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
PiemēriĀrdīt cimdu, zeķi.
2.Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
PiemēriĀrdīt siena vālu.
Stabili vārdu savienojumiĀrdīt mēslus.
3.Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
PiemēriĀrdīt krāsni.
4.Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
PiemēriĀrdīt veselību.
5.Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
PiemēriĀrdīt laimi.