nolēkt
nolēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu intransitīvs, darbības vārds
1.Lecot, ar lēcienu nonākt lejā, zemē.
PiemēriNolēkt ar izpletni.
1.1.Lecot, ar lēcienu nonākt (no augstākas vietas zemākā).
PiemēriNolēkt no palodzes.
1.2.Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
PiemēriNolēkt no šūpolēm.
2.sarunvaloda, transitīvs Nodejot (strauju deju).
PiemēriNolēcām trīs dejas.