izdzinējs
izdzinējs lietvārds; vīriešu dzimte
izdzinēja lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
PiemēriDarba devējs bija īsts izdzinējs.
- Darba devējs bija īsts izdzinējs.