izdzimtenis
izdzimtenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
izdzimtene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
PiemēriTas izdzimtenis sievieti pazemoja un sita.