izdzimtenis
izdzimtenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
izdzimtene dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
PiemēriTas izdzimtenis sievieti pazemoja un sita.