izdzīt
izdzīt -dzenu [-dzȩ̀nu], -dzen, -dzen [-dzȩ̀n], pag. -dzinu darbības vārds; transitīvs
1.Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzdzīt vistas no dārza, mušas no istabas.
- Izdzīt vistas no dārza, mušas no istabas.
- Izdzīt lopus ganībās.
1.1.Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
PiemēriIzdzīt no mājām.
- Izdzīt no mājām.
- Izdzīt kārtības traucētāju no viesnīcas.
- Negaiss izdzina sēņotājus no meža.
Stabili vārdu savienojumiIzdzīt slimību. Izdzīt velnu.
- Izdzīt slimību sarunvaloda — panākt, ka izzūd slimība, kļūst vesels.
- Izdzīt velnu — ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
1.2.Mācot, stingri audzinot, izskaust (piem., nevēlamu īpašību).
PiemēriIzdzīt slinkumu.
- Izdzīt slinkumu.
- Izdzīt bērnam niķus.
- Izdzīt muļķības no galvas.
2.Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzdzīt velosipēdu ārā no šķūņa.
- Izdzīt velosipēdu ārā no šķūņa.
- Ķerru vajadzēja izdzīt caur kūts durvīm.
3.Izveidot (vagu).
PiemēriIzdzīt vagas kartupeļiem.
- Izdzīt vagas kartupeļiem.
3.1.Izcirst (stigu).
PiemēriIzdzīt stigu mežā.
- Izdzīt stigu mežā.
4.Sitot, dzenot izvirzīt (cauri kam, caur ko).
PiemēriIzdzīt naglu cauri dēlim.
- Izdzīt naglu cauri dēlim.
5.formā: trešā persona Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
PiemēriKartupeļi siltumā izdzinuši asnus.
- Kartupeļi siltumā izdzinuši asnus.
- Ābele izdzinusi jaunas atvases.
- Puķu spraudeņi izdzinuši saknītes.
6.Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
PiemēriIzdzīt savus strādniekus no tumsas līdz tumsai.
- Izdzīt savus strādniekus no tumsas līdz tumsai.
Stabili vārdu savienojumiIzdzīt no galvas.
- Izdzīt no galvas idioma — sarunvaloda panākt, ka nedomā (par ko).