izdzīvot
izdzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
PiemēriIzdzīvot pēc sarežģītās operācijas.
1.1.Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
PiemēriPieradinātam dzīvniekam savvaļā grūti izdzīvot.
1.2.pārnestā nozīmē Saglabāties, neizzust.
PiemēriSenās tradīcijas ir izdzīvojušas līdz pat mūsdienām.
2.intransitīvs Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
PiemēriStrādāt vairākos darbos, lai kaut kā izdzīvotu.
2.1.transitīvs Iztikt (kādu laiku ar niecīgiem līdzekļiem).
PiemēriAr šādu naudu var izdzīvot tikai nedēļu.
3.transitīvs Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
PiemēriSirmā vīra dzīve jau ir izdzīvota.
4.transitīvs Pilnībā izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
PiemēriIzdzīvot šo mirkli.
5.transitīvs Panākt, ka (kādam) jāatstāj vieta, telpa, kur tas dzīvo, strādā.
PiemēriIzdzīvot īrniekus no dzīvokļa.
Stabili vārdu savienojumiIzdzīvojis prātu.