Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
lafete
lafete dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
PiemēriLielgabala lafete.
1.1.Platforma (kā) pārvadāšanai.
PiemēriAutomašīna ar lafeti.
Cilme:No vācu Laffete, franču làffût.