nodauzīt
nodauzīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
PiemēriNodauzīt lāstekas no jumta.
1.1.Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
PiemēriNodauzīt krūzei osu.
2.Spēcīgi, sāpīgi sasist.
PiemēriNodauzīt elkoni.