nodārdēt
nodārdēt 3. pers. -dārd, pag. -dārdēja darbības vārds; intransitīvs
1.Īsu brīdi dārdēt un pārstāt dārdēt.
PiemēriNodārd pērkons.
- Nodārd pērkons.
- Nodārdēja vairāki sprādzieni.
- Zālē nodārd aplausi.
1.1.Dārdot aizvirzīties prom.
PiemēriNodārdēja garāmbraucošais vilciens.
- Nodārdēja garāmbraucošais vilciens.