nodarīt
nodarīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
PiemēriNodarīt miesas bojājumus.
Stabili vārdu savienojumiNodarīt gauži. Nodarīt pāri.
1.1.Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
PiemēriMežacūkas nodarījušas lielus postījumus.
1.2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
PiemēriKarš nodara lielu postu.