nodegt
nodegt -degu [-dȩgu], -dedz, -deg [-dȩg], pag. -degu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
PiemēriUgunsgrēkā nodega siena šķūnis.
- Ugunsgrēkā nodega siena šķūnis.
- Māja nodegusi līdz pamatiem.
- Nodegušas lielas meža platības.
1.1.formā: trešā persona Degot tikt izlietotam.
PiemēriSvece nodegusi līdz pusei.
- Svece nodegusi līdz pusei.
- Nodegusi cigarete.
2.Ļoti iedegt (saulē).
PiemēriBērni pa vasaru nodeguši brūni.
- Bērni pa vasaru nodeguši brūni.