nodegt
nodegt -degu [-dȩgu], -dedz, -deg [-dȩg], pag. -degu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
PiemēriUgunsgrēkā nodega siena šķūnis.
1.1.formā: trešā persona Degot tikt izlietotam.
PiemēriSvece nodegusi līdz pusei.
2.Ļoti iedegt (saulē).
PiemēriBērni pa vasaru nodeguši brūni.