nodauzīt
nodauzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
PiemēriNodauzīt lāstekas no jumta.
- Nodauzīt lāstekas no jumta.
- Nodauzīt no sienas veco apmetumu.
- Nodauzīt no zābakiem sniegu.
1.1.Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
PiemēriNodauzīt krūzei osu.
- Nodauzīt krūzei osu.
- Nodauzīt šķīvim malu.
2.Spēcīgi, sāpīgi sasist.
PiemēriNodauzīt elkoni.
- Nodauzīt elkoni.
- Ceļgali nodauzīti.
- Kājas nodauzītas vienos zilumos.