atkārties
atkārties 3. pers. -karas, pag. -kārās darbības vārds; atgriezenisks
Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
PiemēriAtkārušās ausis.
- Atkārušās ausis.
- Atkārusies apakšlūpa.
- Atkārusies žaketes mugura, kabata.
Stabili vārdu savienojumiŽoklis atkaras.
- Žoklis atkaras sarunvaloda — saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).