atkārpīt
atkārpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
PiemēriStirna atkārpa sniegu naktsguļai.
- Stirna atkārpa sniegu naktsguļai.
- Suns atkārpījis peles alu.
1.1.Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
PiemēriAtkārpīt sūnas.
- Atkārpīt sūnas.
- Atkārpīt sniegu.