prakse
prakse dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēku mērķtiecīga darbība, konkrētais darbs.
PiemēriTiesu prakse.
- Tiesu prakse.
- Medicīnas prakse.
- Īstenot praksē zinātniskos atklājumus.
- Izmantot jauno tehnoloģiju praksē.
- Likums praksē nedarbojas.
1.1.Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
PiemēriĢimenes ārsta prakse.
- Ģimenes ārsta prakse.
- Advokātam ir privātā prakse.
- Atvērt savu praksi zobārstniecībā.
2.Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
PiemēriPedagoģiskā prakse.
- Pedagoģiskā prakse.
- Prakses vadītājs.
- Prakses vieta un laiks.
- Skolēnu vasaras prakse.
- Studentu prakses plāns.
- Iesniegt pārskatu par praksē paveikto.
3.Pieredze, praktiskās iemaņas.
PiemēriIegūt prasmi slimnieku aprūpē.
- Iegūt prasmi slimnieku aprūpē.
- Viņai ir liela prakse puķkopībā.
- ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
Cilme:No grieķu praxis ‘darbība, rīcība’.