prakse
prakse dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēku mērķtiecīga darbība, konkrētais darbs.
PiemēriTiesu prakse.
1.1.Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
PiemēriĢimenes ārsta prakse.
2.Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
PiemēriPedagoģiskā prakse.
3.Pieredze, praktiskās iemaņas.
PiemēriIegūt prasmi slimnieku aprūpē.
Cilme:No grieķu praxis ‘darbība, rīcība’.