praktisks
praktisks -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
praktiska -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
praktiski apstākļa vārds
praktiskums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
PiemēriCilvēka praktiskā darbība.
1.1.Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
PiemēriPraktisks uzdevums.
1.2.Derīgs, lietderīgs.
PiemēriPraktisks padoms.
2.Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu mācību, arī darba procesā.
PiemēriPraktiskās nodarbības.
3.Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām; tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
PiemēriPraktisks automobilis.
4.Tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPraktisks saimnieks.
5.formā: apstākļa vārds Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
PiemēriPraktiski vesels cilvēks.
Cilme:No vācu praktisch, kam pamatā grieķu praktikos ‘darbīgs, lietišķs’.