nospurgt
nospurgt -spurdzu, -spurdz, -spurdz, pag. -spurdzu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
PiemēriPutns nospurdz zemē.
2.Spurdzot nosmiet, nosmieties.
PiemēriViņa tikai nospurdz par maniem draudiem.