patstāvīgs
patstāvīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
patstāvīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
patstāvīgi apstākļa vārds
patstāvība lietvārds; sieviešu dzimte
patstāvīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nav (kā) pakļautībā, atkarībā; neatkarīgs.
PiemēriPatstāvīga, neatkarīga valsts.
1.1.Tāds, kas pastāv, funkcionē (kādā sistēmā) atsevišķi, atdalīti no kā cita.
PiemēriPatstāvīgs uzņēmums.
2.Tāds, kas spēj dzīvot sabiedrībā bez citu palīdzības, vadības.
PiemēriLaiks kļūt patstāvīgam.
2.1.Tāds, kas tiek veikts bez citu palīdzības, saviem spēkiem.
PiemēriPatstāvīgs zinātnisks pētījums.
3.Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPatstāvīga rakstura cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiPatstāvīgs vārds.
Normatīvais komentārs:Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir ‘tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem’, bet pastāvīgs ‘nepārtraukts, nemainīgs, regulārs’.