patrulēt
patrulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
PiemēriNaktī pilsētas ielās patrulē policisti.
Cilme:No franču patrouiller ‘bradāt’.