patupēt
patupēt -tupu, -tupi, -tup, pag. -tupēju darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku tupēt (kur).
PiemēriPutns brīdi patupēja ligzdā, tad aizlaidās.
- Putns brīdi patupēja ligzdā, tad aizlaidās.
1.1.sarunvaloda Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
PiemēriPatupēt pirtī uz lāviņas.
- Patupēt pirtī uz lāviņas.
- Patupēt mājās.
Stabili vārdu savienojumiPatupēt aiz restēm.
- Patupēt aiz restēm — būt, atrasties cietumā.