novadīt
novadīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
PiemēriNovadīt slimnieku pa kāpnēm lejā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
PiemēriNovadīt notekūdeņus.
2.1.Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
PiemēriNovadīt satiksmi no pilsētas centra.
3.Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
PiemēriNovadīt informāciju tālāk.
4.Vadīt un pabeigt vadīt (ko).
PiemēriNovadīt mācību stundu.