novadīt
novadīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
PiemēriNovadīt slimnieku pa kāpnēm lejā.
- Novadīt slimnieku pa kāpnēm lejā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
PiemēriNovadīt notekūdeņus.
- Novadīt notekūdeņus.
- Dūmeņa uzdevums ir novadīt dūmgāzes.
- Kairinājums pa nervu kanāliem tiek novadīts uz iekšējiem orgāniem.
2.1.Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
PiemēriNovadīt satiksmi no pilsētas centra.
- Novadīt satiksmi no pilsētas centra.
- Kravas transportu novadīs ārpus kūrortpilsētas.
3.Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
PiemēriNovadīt informāciju tālāk.
- Novadīt informāciju tālāk.
4.Vadīt un pabeigt vadīt (ko).
PiemēriNovadīt mācību stundu.
- Novadīt mācību stundu.
- Novadīt sarīkojumu.
- Novadīt līdz galam iesākto.