notvīkt
notvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku intransitīvs, darbības vārds
notvīkums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Nosarkt, piesarkt; kļūt sārtam un karstam.
PiemēriMeitene notvīkst kā pujene.
2.Nokarst, noslāpt (piem., karstumā, tveicē).
PiemēriNotvīcis ceļinieks.