Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
noturēties
noturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
PiemēriNoturēties kājās.
  • Noturēties kājās.
  • Noturēties sedlos.
  • Braucot noturēties uz slidena ceļa.
2.Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
PiemēriNoturēties pie varas.
  • Noturēties pie varas.
  • Noturēties pirmajā vietā.
  • Noturēties darba tirgū.
  • Zaļas lapas noturējušās visu rudeni.
  • Noturēties vajadzīgajā līmenī.
3.formā: trešā persona Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriSniega sega noturējās visu ziemu.
  • Sniega sega noturējās visu ziemu.
  • Temperatūra jau divas dienas noturējusies virs nulles.
  • Tikai pāris dienas noturējās bez nokrišņiem.
4.Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
PiemēriViņi noturējās nesmiedamies.
  • Viņi noturējās nesmiedamies.
  • Tik tikko noturējos, lai neraudātu.
  • Nevaru noturēties, to nepateicis.
Stabili vārdu savienojumiNoturēties uz ūdens. Noturēties virs ūdens.