notupināt
notupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Novietot tupus, likt tupēt; apsēdināt.
PiemēriNotupināt uz ceļiem.
- Notupināt uz ceļiem.
- Notupināt bērnu pie televizora.
2.Panākt, ka (kāds) nonāk (piem., cietumā); ietupināt.
PiemēriNotupināt aiz restēm, uz apsūdzēto sola.
- Notupināt aiz restēm, uz apsūdzēto sola.