noturēt
noturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju transitīvs, darbības vārds
1.Turot panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas, paliek (kādā vietā).
PiemēriNoturēt rokās somu.
Stabili vārdu savienojumiNoturēt stūri.
1.1.Turot neļaut kustēties, virzīties; turot apstādināt.
PiemēriNoturēt suni pavadā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
PiemēriBērns jau spēj noturēt galvu.
Stabili vārdu savienojumiNoturēt līdzsvaru.
2.1.Būt par (kā) pamatu, balstu.
PiemēriLilijas kāts var noturēt pat 20 nelielus zvanus.
3.Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
PiemēriNoturēt apcietinājumā divus gadus.
3.1.Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
PiemēriVīnu notur ozolkoka mucās vienu gadu.
4.Panākt, ka (kas) neaiziet prom, nesamazinās (kā) skaits.
PiemēriNoturēt augstas kvalitātes speciālistus.
4.1.Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
PiemēriNoturēt varu.
4.2.Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
PiemēriNoturēt uzmanību.
4.3.Pārvarēt, neizpaust (piem., psihisku stāvokli).
PiemēriMēģinu noturēt smieklus.
5.Panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot; novadīt.
PiemēriNoturēt sapulci, apspriedi.
5.1.Norunāt (tekstu).
PiemēriNoturēt runu.
6.Spēt pareizi nodziedāt.
PiemēriNoturēt melodiju.
7.Maldīgi pieņemt, uzskatīt (par ko).
PiemēriNoturēt puisi par zagli.
Stabili vārdu savienojumiNoturēt grožos. Noturēt mēli aiz zobiem.