Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
notupēt
notupēt -tupu, -tupi, -tup, pag. -tupēju intransitīvs, darbības vārds
1.Tupēt (kādu laiku).
PiemēriNotupēt ilgu laiku bez kustībām.
2.sarunvaloda Atrasties (kur kādu laiku).
PiemēriNotupēt divus gadus cietumā.