Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
notupēt
notupēt -tupu, -tupi, -tup, pag. -tupēju darbības vārds; intransitīvs
1.Tupēt (kādu laiku).
PiemēriNotupēt ilgu laiku bez kustībām.
2.sarunvaloda Atrasties (kur kādu laiku).
PiemēriNotupēt divus gadus cietumā.