atdabūt
atdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju darbības vārds; transitīvs
1.Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
PiemēriAtdabūt atpakaļ zemi, tēva mājas.
- Atdabūt atpakaļ zemi, tēva mājas.
- Atdabūt paņemtās grāmatas.
1.1.Atgūt (parasto, iepriekšējo stāvokli).
PiemēriAtdabūt elpu.
- Atdabūt elpu.
- Atdabūt samaņu, runas spējas.
- Atdabūt spēkus pēc slimības.
2.Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAtdabūt smago nastu līdz mājām.
- Atdabūt smago nastu līdz mājām.
- Atdabūt smago skapi no sienas.
2.1.Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriAtdabūt nost cenas uzlīmi.
- Atdabūt nost cenas uzlīmi.
3.Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriAtdabūt vaļā burkas vāciņu.
- Atdabūt vaļā burkas vāciņu.
- Atdabūt vaļā aizlīmēto logu.