stūrenis
stūrenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Instruments taisnu leņķu mērīšanai.
PiemēriGaldnieka stūrenis.
2.Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai.
PiemēriPieturot stūreni, ar aizzīmēšanas adatu uz detaļas gala virsmas novelk risi.
3.Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
PiemēriLogi ar dzelzs stūreņiem.