izolators
izolators lietvārds; vīriešu dzimte
1.joma: tehnika Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
PiemēriIestiprināt elektrības izolatorus.
- Iestiprināt elektrības izolatorus.
- Stikla, porcelāna izolatori.
2.Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
PiemēriĀrstēties izolatorā.
- Ārstēties izolatorā.
2.1.Telpa aizturēto īslaicīgai izvietošanai.
PiemēriĪslaicīgās aizturēšanas izolators.
- Īslaicīgās aizturēšanas izolators.
Stabili vārdu savienojumiIepriekšējās izmeklēšanas izolators.
- Iepriekšējās izmeklēšanas izolators — izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
Cilme:No franču isolateur.