izolators
izolators lietvārds; vīriešu dzimte
1.joma: tehnika Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
PiemēriIestiprināt elektrības izolatorus.
2.Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
PiemēriĀrstēties izolatorā.
2.1.Telpa aizturēto īslaicīgai izvietošanai.
PiemēriĪslaicīgās aizturēšanas izolators.
Stabili vārdu savienojumiIepriekšējās izmeklēšanas izolators.
Cilme:No franču isolateur.