Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kniebt
kniebt kniebju, knieb, kniebj, pag. kniebu darbības vārds
kniebiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.intransitīvs Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem, pirkstu galiem vai spīlēm.
PiemēriKniebt kādam sānos.
1.1.formā: trešā persona Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
PiemēriSals knieba vaigos.
2.transitīvs Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
PiemēriKniebt uz pusēm stiepli.
2.1.Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piem., robu, caurumu).
PiemēriKniebt caurumus.