kniebt
kniebt kniebju, knieb, kniebj, pag. kniebu darbības vārds
kniebiens vīriešu dzimte, lietvārds
1.intransitīvs Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem, pirkstu galiem vai spīlēm.
PiemēriKniebt kādam sānos.
1.1.formā: trešā persona Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
PiemēriSals knieba vaigos.
2.transitīvs Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
PiemēriKniebt uz pusēm stiepli.
2.1.Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piem., robu, caurumu).
PiemēriKniebt caurumus.