knibināt
knibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt ar pirkstiem skart, ņemt (ko).
PiemēriKnibināt lakata stūri.
1.1.Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
PiemēriKnibināt vaļā mezglu.
1.2.Strādāt (ko smalku, tikai ar pirkstiem darāmu).
PiemēriKnibināt rokdarbus.
2.Ēst (lēni, pa mazām daļām).
PiemēriKnibināt ar karotīti torti.
Cilme:No vācu knibbeln ‘atšķetināt’.