kniebt
kniebt kniebju, knieb, kniebj, pag. kniebu darbības vārds
kniebiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.intransitīvs Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem, pirkstu galiem vai spīlēm.
PiemēriKniebt kādam sānos.
- Kniebt kādam sānos.
- Kniebt sev rokā.
- Vēzis kniebj ar savām spīlēm.
1.1.formā: trešā persona Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
PiemēriSals knieba vaigos.
- Sals knieba vaigos.
- Asais vējš knieba ausīs.
2.transitīvs Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
PiemēriKniebt uz pusēm stiepli.
- Kniebt uz pusēm stiepli.
- Kniebt tomātu stādiem pazares.
2.1.Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piem., robu, caurumu).
PiemēriKniebt caurumus.
- Kniebt caurumus.