knifs
knifs lietvārds; vīriešu dzimte
Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
PiemēriIzdomāt kādu knifu, lai piesaistītu pircējus.
- Izdomāt kādu knifu, lai piesaistītu pircējus.
- Ēdiena gatavošanā jāzina visādi knifi.
- Krāšņais tērps bija tas knifs, kas sievieti izcēla citu vidū.
Cilme:No vācu Kniff ‘triks’.