knifs
knifs lietvārds; vīriešu dzimte
Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
PiemēriIzdomāt kādu knifu, lai piesaistītu pircējus.
Cilme:No vācu Kniff ‘triks’.