knikšķēt
knikšķēt 3. pers. knikšķ, pag. knikšķēja intransitīvs, darbības vārds
knikšķoņa sieviešu dzimte, lietvārds
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKnikšķ fotoaparātu slēdži.