Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
knipis
knipis -pja, dsk. -pju vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sitiens, ko rada strauji, spēcīgi iztaisnojot ar īkšķi saliektu vidējo pirkstu vai rādītājpirkstu.
PiemēriIesist ar knipi pa pieri.
1.1.Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
PiemēriUzsist knipi.
Stabili vārdu savienojumiPasist knipi.