atbīdīt
atbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtbīdīt matus no pieres.
1.1.Bīdot atvērt.
PiemēriAtbīdīt drēbju skapja bīdāmās durvis.
1.2.pārnestā nozīmē Atvairīt (domas, rūpes).
PiemēriAtbīdīt nepatīkamās domas.