Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
atcelt
atcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu darbības vārds; transitīvs
1.Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAtcelt ķeblīti pie gultas.
  • Atcelt ķeblīti pie gultas.
  • Atcelt solu nost no sienas.
  • Atcelt krēslu atpakaļ pie galda.
1.1.Ceļot attaisīt.
PiemēriAtcelt lādes vāku.
  • Atcelt lādes vāku.
2.Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
PiemēriAtcelt rīkojumu, pavēli.
  • Atcelt rīkojumu, pavēli.
  • Atcelt lēmumu par zemesgabala privatizāciju.
  • Atcelt pasākumu, izrādi.
3.Atbrīvot (no ieņemamā amata).
PiemēriAtcelt no ieņemamā posteņa.
  • Atcelt no ieņemamā posteņa.
  • Atcelt direktoru.
  • Atcelt muitas punkta priekšnieku.