bomis
bomis [buõmis] -mja, dsk. ģen. -mju lietvārds; vīriešu dzimte
Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
PiemēriAizlikt ceļam priekšā bomi.
- Aizlikt ceļam priekšā bomi.
- Nostiprināt siena vezumu ar bomi.
Cilme:No viduslejasvācu bōm.