dīkstāve
dīkstāve dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
Stāvoklis, kad (kas) netiek nodarbināts; piespiedu nenodarbinātība, stāvēšana dīkā darba laikā.
PiemēriCeltņa dīkstāve.
- Celtņa dīkstāve.
- Nepieļaut dīkstāvi.
- Dīkstāves dēļ radās zaudējumi.