retums
retums [rȩtùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, kas ir reti sastopams, atrodams.
PiemēriTas ir liels retums.
Stabili vārdu savienojumiBibliogrāfisks retums.
2.Tas, kas nav tipisks, parasts, bieži novērojams.
PiemēriTik karstas vasaras pie mums ir retums.