retums
retums [rȩtùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tas, kas ir reti sastopams, atrodams.
PiemēriTas ir liels retums.
Stabili vārdu savienojumiBibliogrāfisks retums.
2.Tas, kas nav tipisks, parasts, bieži novērojams.
PiemēriTik karstas vasaras pie mums ir retums.