rets
rets [rȩts] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
reta -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
reti apstākļa vārds
1.Tāds, kura sastāvdaļas, elementi u. tml. nav cieši cits pie cita, atrodas atstatu; pretstats: biezs.
PiemēriRets mežs.
1.1.Tāds, kurā kas atrodas tālu, atstatu cits no cita.
PiemēriReti apdzīvota teritorija.
1.2.Tāds, kas nav blīvs vai kurā ir caurumi, spraugas.
PiemēriIzkāst caur marli vai retu audumu.
2.Tāds, kas pastāv nelielā skaitā, daudzumā; tāds, kas nav bieži sastopams, novērojams.
PiemēriReta profesija.
Stabili vārdu savienojumiReta manta.
2.1.Tāds, kas ir maz izplatīts.
PiemēriReti augi.
3.Tāds, kas atkārtojas pēc ilgāka starplaika.
PiemēriRets gadījums.
3.1.Tāds, kas neierodas bieži (par viesi).
PiemēriRets viesis.
4.Tikai kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
PiemēriTo var paveikt tikai retais ķirurgs.
Stabili vārdu savienojumiReti kāds.
4.1. Tikai kāds (cilvēks) no visiem vai daudziem.
PiemēriTikai retais zina senču gudrības.
Stabili vārdu savienojumiReti kur.