Paplašinātā meklēšana
Meklējam rets.
Atrasts vārdos (32):
- rets:1
- parets:1
- librets:1
- minarets:1
- portrets:1
- pretsoļi:1
- trafarets:1
- trafarets:2
- vinegrets:1
- pretsāpju:1
- pretskats:1
- pretspars:1
- pretspēks:1
- pretspēle:1
- pretstats:1
- pretstāve:1
- pretsvars:1
- interprets:1
- pretstatīt:1
- pretstresa:1
- pašportrets:1
- pretsitiens:1
- pretstraume:1
- pretsūdzība:1
- pretsviedru:1
- fotoportrets:1
- pretspēlētājs:1
- pretspiediens:1
- pretstatījums:1
- dubultportrets:1
- fotopašportrets:1
- pretsabiedrisks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (278):
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
- laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- āriene Ārpuse; pretstats: iekšiene.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
- acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
- kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
- mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
- mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
- vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
- vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- ģīmetne Fotogrāfisks vai uzgleznots (cilvēka sejas) attēls; portrets.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- iekšiene Iekšpuse; pretstats: āriene, ārpuse.
- labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
- privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
- gan Izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- iekšā Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
- kontrasts Krass pretstats (piem., starp krāsām, krāsu toņiem).
- kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība.
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- agape Kristīgā mīlestība kā pretstats erotiskajai mīlestībai.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- jaunākais Lieto, runājot par dēliem vai meitām, pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- antipātisks Ļoti nepatīkams; pretstats: simpātisks.
- mikropasaule Mazo lielumu (piem., atomu, elektronu) pasaule; pretstats: makropasaule.
- mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- dižmežs Mežs, kurā koki izauguši no sēklām (pretstatā atvasājam).
- deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
- dabīga nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- dabiska nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- (kā) par brīnumu negaidīti, neparasti; pretstatā gaidītajam, parastajam.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- klasiskā mūzika nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- bez Norāda, ka trūkst, nav kā; pretstats: ar.
- oriģinālopera Opera, ko sacerējis savas tautas komponists, pretstatā cittautu operām.
- nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
- individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
- konvencionālie ieroči parastie ieroči (pretstatā kodolieročiem).
- pašķidrs Parets (par apmatojumu, apspalvojumu).
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- makropasaule Pasaule lielā, kosmiskā mērogā, Visums; pretstats: mikropasaule.
- oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
- oriģināls Paša autora radīts mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai).
- altruisms Pašaizliedzīga, nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pretstats: egoisms.
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt.
- fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- paisums Periodiska ūdens līmeņa paaugstināšanās (jūrās, okeānos); pretstats: bēgums.
- pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
- oriģināls Pirmreizējs teksts, dokuments (pretstatā norakstam, kopijai).
- pašportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.
- pretišķības Pretrunas; pretstati.
- centrbēdzes spēks pretspēks tam spēkam, kas liek ķermenim kustēties pa līkni.
- iepretī Pretstatā (kam).
- pretnostatījums Pretstatījums.
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
- stādīt pretī pretstatīt.
- stādīt pretim pretstatīt.
- likt pretī Pretstatīt.
- pretnostatīt Pretstatīt.
- pretspēks Pretstats (2).
- pretmets Pretstats.
- polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
- anti- Priedēklis ar pretstata nozīmi (svešvārdos).
- dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
- augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam).
- nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
- polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- vien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu.
- vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
- turpretī Saista salikta teikuma daļas, norādot uz pretstatu.
- arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, tos pretstatot.
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, tos pretstatot un norobežojot saturu.
- altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
- dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
- žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
- kā diena pret nakti saka par krasiem pretstatiem.
- asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- paresns Samērā, diezgan resns; pretstats: patievs.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
- krasts Sauszeme (pretstatā jūrai).
- bet Savienojumos "ne – bet", "nevis – bet" īpaši izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
- dedukcija Secināšana no vispārīgā uz atsevišķo, no vispārīgiem spriedumiem uz atsevišķiem secinājumiem; pretstats: indukcija.
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
- priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- ārskats Skats dabā (parasti kino mākslā); pretstats: iekšskats.
- scenārijs Skatuves darba sižetiskās darbības apraksts; librets.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
- nošķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās; tāds, kam ir šāds vai šādi attēli; pretstats: melnbalts.
- beidzamais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
- biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
- biezs Tāds (šķidrums, masa), kas lēni tek, lejas; pretstats: šķidrs.
- aizklāts Tāds (vēlēšanu, balsošanas veids), kad nav zināms, kā kurš ir balsojis; pretstats: atklāts.
- dārgs Tāds par ko ir daudz jāmaksā; ļoti vērtīgs; pretstats: lēts.
- analogs Tāds, kam ir atšķirīga uzbūve, darbības principi, bet veic to pašu funkciju; pretstats: digitāls.
- profesionāls Tāds, kam ir attiecīgajai profesijai nepieciešamā izglītība (pretstatā amatierim); tāds, kurā darbojas profesionāļi.
- divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
- sekmīgs Tāds, kam ir labas sekmes mācībās; pretstats: nesekmīgs (2).
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: viegls (1).
- augsts Tāds, kam ir liels atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas lielā atstatumā no zemes; pretstats: zems.
- viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
- plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: biezs.
- īss Tāds, kam ir neliels garums; pretstats: garš.
- sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels dziļums (par ūdenstilpēm); pretstats: dziļš.
- puskails Tāds, kam ir nepilnīgs, rets apmatojums, apspalvojums.
- ciets Tāds, kam ir raksturīga stabila forma; pretstats: šķidrs, gāzveida.
- galīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots (laikā un telpā); pretstats: bezgalīgs.
- silts Tāds, kam ir samērā augsta temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
- plats Tāds, kam ir samērā liels platums; pretstats: šaurs.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- zems Tāds, kam ir samērā mazs atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas samērā nelielā atstatumā no zemes; pretstats: augsts.
- šaurs Tāds, kam ir samērā mazs platums; pretstats: plats.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums; pretstats: vecs.
- auksts Tāds, kam ir samērā zema temperatūra; tāds, kura temperatūra ir zem nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: silts.
- tumšs Tāds, kam ir stipri piesātināts krāsas tonis; tāds, kas pēc krāsas tuvojas melnam; pretstats: gaišs.
- balts Tāds, kam ir, piem., piena, sniega krāsa; pretstats: melns.
- aerobs Tāds, kam nepieciešams gaiss, skābeklis; pretstats: anaerobs [2].
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- introverts Tāds, kam raksturīga introversija; tāds, kas pievērsies savai iekšējai pasaulei; noslēgts, atturīgs, nesabiedrisks; pretstats: ekstraverts.
- šķidrs Tāds, kam raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- dialektisks Tāds, kam raksturīga pretstatu cīņa, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir lokveida forma; pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā posmā nav līkumu, izliekumu, ieliekumu (par priekšmetiem, augiem, ķermeņa daļām u. tml.); pretstats: līks.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu; tāds, kam ir, piem., sodrēju krāsa; pretstats: balts.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam; pretstats: priekšējs.
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs (1).
- labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā; pretstats: laterāls.
- kontinentāls Tāds, kas atrodas uz kontinenta, pretstatā tādam, kas atrodas uz salām.
- virsējais Tāds, kas atrodas virs citiem, augstāk par citiem; tāds, kas skar (kā) virspusi; pretstats: apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
- apakšējais Tāds, kas atrodas zem citiem, zemāk par citiem; pretstats: augšējais.
- zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš; aizvēja, arī pavēja; pretstats: pretvēja.
- dzīvs Tāds, kas dzīvo (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas aug un attīstās (par augiem vai to daļām); pretstats: nedzīvs, miris.
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
- obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- pārtika Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai cilvēka uzturā (pretstatā tā paša veida produktam, kas uzturā nav izmantojams).
- pēdējais Tāds, kas ir pašās beigās; tāds, kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
- pretējs Tāds, kas ir pilnīgs pretstats (kam); tāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs (no kā).
- makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm; pretstats: mikroskopisks.
- zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā garīgajam, arī debesīm, viņpasaulei.
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
- dabīgs Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai policiju; pretstats – militārs.
- labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
- liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
- mazs Tāds, kas pēc lieluma, apjoma, skaita, vērtības u. tml. nesasniedz ko citu līdzīgu; pretstats: liels.
- akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē; pretstats: hronisks.
- atklāts Tāds, kas pieejams plašākai sabiedrībai (pretstats: slēgts); publisks.
- naturāls Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
- mikroskopisks Tāds, kas redzams tikai ar mikroskopu; tāds, ko veic ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
- vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai poliklīniku; tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; pretstats: stacionārs.
- šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
- hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas; pretstats: akūts.
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
- absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā attiecībā); pretstats; relatīvs.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
- pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
- duļķains Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
- biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
- kontrastains Tāds, kurā izpaužas krass pretstats; krasi atšķirīgs.
- rets Tāds, kura sastāvdaļas, elementi u. tml. nav cieši cits pie cita, atrodas atstatu; pretstats: biezs.
- lēts Tāds, par ko ir maz jāmaksā; pretstats: dārgs.
- para- Tas (tāds), kas ir atšķirīgs, pretstatāms salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- dzīvs Tas, kas dzīvo; pretstats: mirušais.
- antipods Tas, kas ir diametrāli pretējs (kam); tiešs pretstats (kam).
- raritāte Tas, kas ir ļoti rets un tāpēc vērtīgs; retums.
- pretpols Tas, kas ir pilnīgi pretējs (kam), pilnīgi atšķirīgs (no kā); pilnīgs pretstats.
- robeža Tas, kas nošķir, atdala divus pretstatus, divas dažādas parādības, priekšmetu grupas u. tml.
- ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
- štamps Trafarets, daudzkārt izmantots paņēmiens, izteiksmes līdzeklis.
- sietspiedums Trafaretspiedums.
- riteņtraktors Traktors ar riteņiem (pretstatā kāpurķēžu traktoram).
- aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
- majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
- dzīvā valoda valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
- rakstu valoda valoda, ko lieto rakstītos tekstos; pretstats: runa.
- republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
- revalvācija Valūtas kursa paaugstināšana; pretstats: devalvācija.
- pretvara Vara, kas ir vērsta pret (ko); arī pretspēks (1).
- epifora Vārda vai vairāku vārdu atkārtojums teikuma rindas vai strofas beigās; pretstats: anafora.
- kontinentālās brokastis vieglas brokastis, kas parasti sastāv no kafijas, sviestmaizēm, džema u. tml., pretstatā tradicionālajām angļu brokastīm.
- oriģināls Vienreizējs, paša autora radīts literārs darbs, arī teksts (pretstatā tulkojumam).
- pols Viens no diviem (kā) krasiem pretstatiem.
- mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
- sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
- ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo vidi; pretstats: iekšpuse.
- kreiss Virspusei, ārpusei pretējā puse (piem., audumam, apģērbam); pretstats: labā puse.
- centrbēdze Virzība prom no centra, pretstats: centrtiece.
- centrtiece Virzība uz centru, pretstats: centrbēdze.
- augšup Virzienā uz augšu; pretstats: lejup.
- lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- neoromantisms Virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
- kodeīns Zāļu viela ar narkotisku iedarbību – pretklepus un pretsāpju līdzeklis.
- sauszeme Zeme – pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
rets citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV