taisns
taisns -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
taisna -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
taisni apstākļa vārds
taisnums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam visā garumā vai kādā posmā nav līkumu, izliekumu, ieliekumu (par priekšmetiem, augiem, ķermeņa daļām u. tml.); pretstats: līks.
PiemēriTaisns stienis.
- Taisns stienis.
- Taisnas niedres.
- Taisna mugura.
- Taisni mati.
- Taisna šoseja.
- Stāvēt taisni.
- Eižēns, kas visu laiku sēdēja solā, omulīgi atgāzies, spēji izslējās taisns kā svece.
Stabili vārdu savienojumiTaisnā zarna.
- Taisnā zarna — cilvēka un augstāko zīdītāju zarnu trakta beigu daļa.
1.1.Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, līkumu, arī tāds, kas ir bez novirzēm, atkāpēm (par līniju, virzienu u. tml.).
PiemēriTaisna svītra.
- Taisna svītra.
- Doties taisnā virzienā uz priekšu.
2.joma: matemātika Tāds, kuru veido taisnes, perpendikulāri elementi.
PiemēriTaisns leņķis.
- Taisns leņķis.
- Taisns paralēlskaldnis.
3.Taisnīgs, godīgs, patiesīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTaisns cilvēks.
- Taisns cilvēks.
- Taisna tiesa.
- Rīkoties taisni un atbildīgi.
4.partikulas nozīmē; sarunvaloda; formā: apstākļa vārds Tieši.
PiemēriTaisni tā viņš teica.
- Taisni tā viņš teica.
- Tas notika taisni pusnaktī.
- Taisni tādēļ to nedaru.
- ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
Stabili vārdu savienojumi(Taisns) kā ar lineālu novilkts. Iet taisnu ceļu. Pa taisno. Taisnā ceļā.
- (Taisns) kā ar lineālu novilkts idioma — pilnīgi taisns.
- Iet taisnu ceļu idioma — rīkoties godīgi, atklāti.
- Pa taisno idioma — sarunvaloda pa visīsāko ceļu (virzīt, rīkoties).
- Taisnā ceļā — bez novirzīšanās, bez kavēšanās.