taisnot
taisnot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns1 vai taisnāks.
PiemēriTaisnot saliekto stangu.
- Taisnot saliekto stangu.
- Taisnot sprogainos matus.
- Vingrojot taisnot muguru.
- Taisnot līkumaino ceļu.
2.Kristietībā – attaisnot, atbrīvot, glābt no grēkiem.
PiemēriPāvils raksta, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.
- Pāvils raksta, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.