priekšējs
priekšējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
priekšēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
PiemēriAutobusa priekšējie riteņi.
2.Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
PiemēriVēdera priekšējā siena.
3.Tāds, kas ir kādas secības, virziena u. tml. pašā sākumā; arī pirmais.
PiemēriVilciena priekšējais vagons.
Stabili vārdu savienojumiPriekšējā līnija. Priekšējās rindās.