priekšējs
priekšējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
priekšēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
PiemēriAutobusa priekšējie riteņi.
- Autobusa priekšējie riteņi.
- Automašīnas priekšējais stikls.
- Vagona priekšējie sēdekļi bija aizņemti.
- Atvērt trolejbusa priekšējās durvis.
2.Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
PiemēriVēdera priekšējā siena.
- Vēdera priekšējā siena.
- Mazulim iznākuši priekšējie zobi.
- Sirds priekšējais kambaris.
- Priekšējās kājas plēsējiem ir spēcīgākas par pakaļējām kājām.
- Līdzskani "l" izrunā, mēles priekšējo daļu piespiežot zobiem.
3.Tāds, kas ir kādas secības, virziena u. tml. pašā sākumā; arī pirmais.
PiemēriVilciena priekšējais vagons.
- Vilciena priekšējais vagons.
- Priekšējie riteņbraucēji tuvojās finālam.
Stabili vārdu savienojumiPriekšējā līnija. Priekšējās rindās.
- Priekšējā līnija — teritorija, kur noris karadarbība.
- Priekšējās rindās — priekšgalā.