turpretī
turpretī [turˈpretī] saiklis
turpretim [turˈpretim] saiklis
1.Saista salikta teikuma daļas, norādot uz pretstatu.
PiemēriJa cilvēki grib, viņi vienmēr var saprasties, turpretī naidīgiem prātiem pat dzimtā valoda paiet garām kā tukša skaņa.
1.1.Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
PiemēriIzlikties par muļķi dažreiz ir ļoti gudri. Turpretī izlikties par gudru vienmēr ir muļķīgi.